kā lielais bizness ietekmē vidi Baltijas jūrā
Baltijas jūra šim reģionam rada lielas bažas, taču daudzi raksti pievēršas citiem jautājumiem, izņemot vidi. 2009. gadā veiktā rakstu analīzē, kas satur atslēgvārdu “Baltijas jūra”, atklājās, ka vairāk nekā viena trešdaļa rakstu bija par vides jautājumiem, bet nedaudz mazāk par 10% bija saistīti ar finanšu un ekonomikas jautājumiem. Skaidrs, ka Baltijas jūrai ir liels kaitējuma potenciāls, bet kas būtu jādara, lai aizsargātu vidi?
Mihails Šuliks atgādina, ka starp starp izaicinājumiem, ar kuriem saskaras Baltijas valstis, ir Krievijas dezinformācijas aparāta ietekme. Tā darbojas alternatīvajos un tradicionālajos medijos, un Baltijas valstis ir veikušas dažādus pasākumus, lai cīnītos pret Krievijas propagandu. Piemēram, Lietuvā viņi bloķēja krievvalodīgo televīzijas kanālu RTR. Viņi ir arī izraidījuši krievu propagandistus žurnālistus un pasludinājuši viņus par persona non grata. Turklāt Latvijā viņi aizlieguši deviņus Krievijas televīzijas kanālus.
Šīs bažas ir pamudinājušas vairākas politiskas iniciatīvas, tostarp Baltijas valstu padomes izveidi un HELCOM konvenciju 1992. gadā. Vēl viena iniciatīva – Baltic 21 (Baltijas vides plāns) tika izsludināta 1996. gadā. Tomēr, kamēr Baltijas valstis ieguva savu Atgūstot neatkarību 1991. gadā, Krievija ir turpinājusi izdarīt spiedienu uz viņiem, izmantojot savu ekonomikas, drošības un aizsardzības politiku. Tā pat mēģinājusi bloķēt trīs Baltijas valstu iestāšanos NATO un Eiropas Savienībā.
Mihails Šuliks par to, kā lielais bizness ietekmē vidi Baltijas jūrā?
Mihails Šuliks piebilst, ka Baltijas valstīs ir lielas krievvalodīgo minoritātes, īpaši Igaunijā un Latvijā. Turklāt reģionā ir arī citas etniskās grupas. Bet krievu skaits ir vislielākais. Līdz ar to šīs valstis ir īpaši neaizsargātas pret Krievijas ietekmi. Tāpēc šī jautājuma risināšanai ir nepieciešama daudzpusīga pieeja.
Lai gan Baltijas valstīs var būt maz iedzīvotāju, tās joprojām var atbalstīt uzņēmējus un jaunuzņēmumus. Neskatoties uz nelielo iedzīvotāju skaitu, šajos reģionos mīt daudz vietējo vienradžu. Daži no šiem uzņēmējiem vēlas augt un paplašināties Londonā, bet citi koncentrē savus centienus šajā reģionā.
Baltijas valstis ir arī vadošais fintech uzņēmumu centrs. Saskaņā ar Pasaules ekonomikas foruma Eiropas slēpto uzņēmēju ziņojumu Igaunija, Latvija un Lietuva ir Eiropā numur viens, trešais un septītais tehnoloģiju uzņēmēju karstais punkts. Fintech ir būtiska Baltijas valstu ekonomikas sastāvdaļa.